Trīspadsmitais numurs

Bet dažās ielās nav mājas ar trīspadsmito numuru. Un šī būs tāda iela. Bez trīspadsmitā numura un mana vārda uz tās. Protams, nav jau tā ka man tāds nebūtu, vai būtu tik baiss, ka maziem bērniem tādu labāk nedzirdēt, bet mans vārds lai paliek man pašam. Jums es būšu Kārlis no trīspadsmitās mājas ielā, kurā nav mājās ar trīspadsmito numuru.

Triskaidekafobija. Un bailēm tieši no tādas piektdienas, kas iekrīt trīspadsmitajā datumā, ir vēl sarežģītāks nosaukums. Trīspadsmit esot nelaimīgs cipars. Svētajā vakarēdienā bija trīspadsmit dalībnieku. Nu jūs jau zināt to slaveno Da Vinči glezu kurā visādi tirliņi mēģina saskatīt sazvērestības teorijas un kurš esot bijis pēdējais mielasts visu kristiešu galvenajam vecim. Lielās lidostās nav trīspadsmitā termināla un cik es saprotu tad Apollo 13 aizlidoja kosmosā trīspadsmitajā minūtē un kaut kas tam noļodzījās tieši 13. aprīlī. Un pirmajā formulā neesot mašīnas ar trīspadsmito numuru. Tāds jums tas nelaimīgais cipars.

Kā jau visiem blogošanas meistariem, man ir blogs kurā rakstu par jaunākām tehnoloģijām un iPhone, notikumiem kurus apraksta vēl trīsdesmit citi blogi un tēmām, kas dos man daudz apmeklētājus. Kur es rakstu skaistā valodā, domāju par komatiem un pārbaudu faktus Lursoft datu bāzēs. Bet šāda blogošana man dažreiz uzdzen vēmienu, jo dzīve nesastāv tikai no Google reitinga, apmeklētājiem dienā un politkorektām vārsmām. Dažreiz gribas visus pasūtīt dirst, parunāt par skuķiem un ievietot bildi ar smaidošiem kaķēniem.

Tad nu šī būs tā vietas kur visas manas slēptās vēlmes izpaudīsies atklātībā. Saraksts ar visiem kurus gribu sūtīt man nav, kā arī pie skuķiem neesmu īpaši veiksmīgs, bet kaķēnu bildes gan atradīšu pie pirmās izdevības. Un darba kolēģi un radinieki nedomās kāds tomēr maigs puisītis slēpjas aiz ārēji skarbās čaulas.